Vai Tev ir gadījies dusmoties vai sajust neizpratni par citu cilvēku rīcību?
Kāpēc viņš dara tieši tā, ja Tu skaidri redzi, ka varētu citādi?
Kāpēc kāda cita paradumi šķiet kaitinoši, pat ja tie Tev nekaitē?

Atbilde slēpjas mūsu zemapziņas konstruktos – neredzamās programmās, kas nosaka, kā mēs uztveram pasauli.

Zemapziņas konstrukti ir kā “iekšējās kartes”, kuras mēs izveidojam bērnībā un dzīves pieredzes laikā.

Tie veidojas no:

• vecāku un skolotāju frāzēm,

• kultūras un sabiedrības normām,

• nepatīkamām bērnības pieredzēm un traumām,

Šie konstrukti nosaka, kas mums šķiet “pareizi”, “normāli” vai “pieņemami”.
Un – viss, kas neiederas šajā kartē, izraisa pretestību.

Kad saskaramies ar citu cilvēku rīcību, kas nesaskan ar mūsu konstruktiem, zemapziņa uztver to kā draudu.
Piemēram:

• Ja bērnībā mācīja, ka “jābūt kārtīgam”, tad haotisks cilvēks var šķist apdraudošs.

• Ja mācīja, ka “nedrīkst dusmoties”, tad kāds, kas atklāti pauž emocijas, liekas nepieņemams.

Tas nav objektīvs vērtējums par otru cilvēku.
Tā ir mūsu zemapziņas reakcija uz neatbilstību ieprogrammētajai “pasaules kārtībai”, ar mērķi to aizsargāt. Pirmajā brīdī var šķist - un kas tad tur slikts?

Bet, ja nu šī ieprogrammētā ''pasaules kārtība'' ir tā, kas Tevi attur no veiksmīgu attiecību izveidošanas, labklājības, panākumiem karjerā, finansiālas brīvības, savu mērķu sasniegšanas, veselīga pašvērtējuma, iekšējā miera, piepildījuma u.c.?

Tad varbūt pēkšņi tomēr ir vērts apskatīt, kas slēpjas mūsu zemapziņā un no kādām lietām tā mūs cenšas ''pasargāt''..?

Piemēram:

• Ja bērnībā mācīja, ka “bagāti cilvēki ir ļauni”, tad kļūšana finansiāli nodrošinātam šķitīs apdraudoša un radīs milzīgu pretestību.

• Ja mācīja, ka “nedrīkst runāt pretī”, tad nonākot situācijās, kur mums dara pāri, sevi aizstāvēt liksies nepieņemami.

Un šie ir tikai daži no piemēriem, kā mūsu pašu konstrukti mūs sabotāžē..