Vai zini to sajūtu, kad šķiet, ka pasaule uz brīdi apstājas, un tu sajūti, ka viss mainās? Kad it kā nemanāmi, bet ļoti spēcīgi, atveras jaunas iespējas, kuras agrāk nebija pieejamas? 

Tieši tādu “Aha!” mirkli es piedzīvoju savā dzīves ceļojumā, kad sapratu, cik daudz mani ierobežo ne tikai tehniskie aspekti, bet arī zemapziņā iesakņojušās bailes, bloki un šaubas par sevi.

Līdz tam es domāju, ka, ja vien es pietiekami daudz trenēšos, viss kļūs vieglāk. Un, protams, ka tas arī tā notika. Neatlaidīga vingrināšanās un kāpšana pāri savām tehniskajām robežām un spējām vainagojās ar panākumiem. Es pārprogrammēju savu ķermeni un balsi klausīt sava prāta komandām un dziedāt tā kā es vēlējos. 

Taču, lai cik daudz es trenētos, mani nepameta sajūta, ka kaut kas manī traucē pilnībā izpausties. 

Tehniski varēju nodziedāt jebkuru dziesmu, bet pirms dziedāšanas pārņēma sastingums, bailes no neizdošanās un pārliecība, ka neko nemāku. Pēc uzstāšanās vienmēr jutos izgāzusies un nožēloju, ka vispār kāpu uz skatuves. 

Mēģināju aizmirst par dziedāšanu, sev ieskaidrot, ka tas nav priekš manis. Un, lai cik arī komplimentus man neizteiktu, īsti līdz galam nevienam nekad nenoticēju. Jo dziļi zemapziņā bija iesakņojusies sajūta, ka neesmu nekā vērta un nemāku dziedāt. Šī sajūta bija dzinulis manai vokālajai attīstībai, bet vienlaikus kalpoja arī kā sabotāžas un pašiznīcināšanās mehānisms, kas atturēja mani no prieka izjušanas, baudīšanas un kaifa izjušanas uzstāšanās laikā un pēc tās. Mans prāts nemitīgi meklēja drošību, kamēr visas atbildes un spēks patiesībā slēpās manī pašā – dziļi zemapziņā..

Tas bija brīdis, kad mana pasaule patiesi atvērās. Es nespēju noticēt, vai tiešām no tā visa ir iespējams atbrīvoties un pirmo laiku bažījos, vai šīs programmas tomēr neatgriezīsies. 

Nu jau ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai būtu skaidrs, ka tas nav iespējams. Visas vecās sajūtas un bailes ir vienkārši pazudušas. Uz neatgriešanos. 

 1. Atbrīvošanās no pagātnes traumām

Pateicoties zemapziņas terapijai, esmu spējusi izstrādāt un atlaist agrīnās negatīvās pieredzes, kas ļoti spēcīgi ietekmēja manu pašvērtējumu. Esmu atklājusi, cik dziļi manas emocijas iespaido manu vokālo izpildījumu. Tas ļauj man dziedāt no sirds un izteikt savas patiesās emocijas, padarot katru uzstāšanos autentiskāku un aizkustinošāku.

2. Sirdsbalss atrašana un uzticēšanās savai intuīcijai

Kopš mana “Aha!” momenta, esmu iemācījusies paļauties uz savu intuīciju un iekšējo sirdsbalsi. Tas ir ļāvis man brīvāk muzicēt, neplānot katru nākamo soli un vienkārši ļauties mūzikas plūdumam, zinot, ka mana balss mani vadīs pareizajā virzienā un uzticoties, ka īstajā brīdī es vienmēr zināšu, ko darīt. 

Ak Dievs, cik tas ir atbrīvojoši!🤍

3. Vairs nav nepieciešamība visu kontrolēt 

Agrāk es vienmēr jutos saspringta, cenšoties kontrolēt katru skaņu, kustību un nākamo soli. Zemapziņas terapija man palīdzēja atbrīvoties no šī paraduma un dziedāt brīvi no sirds. Tagad esmu nesalīdzināmi daudz spontānāka un brīvāka – improvizācija ir kļuvusi par baudu, nevis izaicinājumu.

­